Par demokrātiju, cilvēkcieņu, pašcieņu un 15. maiju
Par demokrātiju, cilvēkcieņu, pašcieņu un 15. maiju
Karu Ukrainā, kas noris tai sekmīgi atvairot Krievijas iebrukumu, mēdz pamatoti dēvēt par Putina totālitārā režīma karu pret Rietumvalstu demokrātiju. Taču jēdziens ‘’demokrātija’’ ir diezgan stiepjams jēdziens, jo Krievijas tauta taču Putinu vairāk kā 20 gadu ir it kā demokrātiski atkārtoti ievēlējusi par prezidentu. Te gan jāuzsver ka laika gaitā Putins ir pilnībā faktiski likvidējis demokrātiju pakļaujot sev valsts varas struktūras, masu medijus, likumdošanu un tieslietas, izveidojot uz uzvarētāju un krievu tautas pārākuma slavināšanas balstītu totālitāro režīmu ar represīvām un zombējošām struktūrām, kas pilnīgi nomāc jebkādas indivīda cilvēkcieņas izpausmes. Vispārīgi ņemot cilvēkcieņas augstākās vērtības ir cilvēku dzīvības, goda saglabāšana un viedokļa ievērošana. Putina režīma cilvēku dzīvību ignorēšana (gan ukraiņu, gan savu karavīru) ļoti spilgti izpaužas karā ar Ukrainu. Rietumvalstu demokrātiju visraksturīgākā īpašība ir tieši cilvēkcieņas izvirzīšana par augstāko vērtību. Tātad visprecīzāk šo karu varam raksturot kā cilvēkcieņas un ukraiņu tautas pašcieņas aizstāvēšanas karu pret Putina režīmu, kas vēlas uzspiest ukraiņiem cilvēku un tautas necieņu. Šis karš ir ļoti saliedējis ukraiņu nāciju.
Nesen varējām atcerēties arī 15. maiju, kad pirms 88 gadiem Kārlis Ulmanis sarīkoja valsts apvērsumu atlaižot Saeimu, apturot Satversmi un tātad likvidējot demokrātiju. Rodas jautājums, vai tolaik izveidojušos Ulmaņa režīmu var salīdzināt ar tagadējo Putina režīmu. Atbilde ir – viennozīmīgi nē, jo, neskatoties uz dažiem personu brīvības ierobežojumiem, tolaik nebija ne cilvēku upuru, ne cieņas un pašcieņas ierobežojumu, lai gan zināmā mērā tika ierobežota viedokļu izpausme un preses brīvība. Bet toties tolaik, balstoties uz tautas plašāku iesaisti sabiedriskos pasākumos, augsti uzplauka tautas pašcieņa, kas mums vēl būtu jāpanāk.
Latvijas tauta patlaban ar savām vērtībām neapšaubāmi nostājusies Ukrainas pusē un tas zināmā mērā kalpo kā tautas saliedējošs faktors pēc šķelšanās sakarā ar kovida izraisītajām problēmām. Tiesa gan pēdējā laikā atkal uzvirmojusi iedzīvotāju šķelšanās sakarā ar krievu Putina režīmu netieši atbalstošajām 9. maija svinībām un latviešu prasībām pēc okupācijas pieminekļa nojaukšanas. Demokrātijas un cilvēkcieņas principi paredz, ka jāņem vērā visi viedokļi. Taču izveidojusies situācija, kad notiek karš pret cilvēkcieņas principiem, prasa neņemt vērā pretējās puses viedokļus un, ja nepieciešams, apturēt uz laiku Latvijas krievu savienības partijas darbību, līdzīgi tam, kā rīkojās Ukrainas valdība. Krievu tautības iedzīvotājiem būtu jāsaprot, ka pieminekļa saglabāšana šajos apstākļos būtu kā simbolisks atbalsts Putina režīmam un latviešu tautas pašcieņas noniecināšana.